nāvēt

From the same stem as nāve (“death”), made into a second-conjugation verb (ending -ēt).[1]

• IPA^(key): [nâːvɛ̂ːt]

nāvēt tr., 2nd conj., pres. nāvēju, nāvē, nāvē, past nāvēju

1. to kill (to put (a living being) to death, to cause it to die, to be the cause of its death)

   putniņus nedomāju nāvēt ― I do not think (= intend) to kill the little birds

   es redzēju, kā fašisti koncentrācijas nometnē nāvēja cilvēkus visādiem līdzekļiem un paņēmieniem ― I saw that they killed people in fascist concentration camps with all kinds of means and methods

   atsacīšanās no pīpēšanas un dzeršanas, šiem patiešām nāvējošiem paradumiem, ir pirmais noteikums, lai izsargātos no stenokardijas, sirds infarkta un varbūtējas pēkšņas nāves ― giving up smoking and drinking, these really deadly (lit. killing) habits, that is the first rule to prevent angina, heart attack and presumed sudden death

2. (figuratively) to kill (to destroy, to make disappear)

   nāvēt aizspriedumus ― to kill prejudice

   nolūka nav viņa gaitai; viņš klaiņo, garlaicību nāvēdams ― his going has no purpose; he wanders around, killing boredom

• galināt

• nonāvēt

• nāve
• nāvessods, nāves sods
• nāvīgs
• nāvinieks, nāviniece