nākotne

• (obsolete forms) nākote, nākatne

From nāk(t) (“to come”) +‎ -otne. A neologism coined in 1869 by A. Kronvalds, initially in the form nākote, then nākatne. The modern form was later introduced by K. Valdemārs and F. Brīvzemnieks. As a grammatical term, it was first used by A. Stērste in 1879.[1]

• IPA^(key): [nāːkuôtnɛ]

nākotne f (5th declension)

1. future (time period after the present; circumstances to exist after the present, current ones)

   skaista, gaiš nākotne ― beautiful, bright future

   tuvākā, tālākā nākotne ― nearest, distant future

   nākotnes cilvēks ― person of the future

   nākotnes cerības, uzdevumi ― future hopes, tasks

   kāda tu būsi nākotnē? ― what will you be like in the future?

2. future (perspectives, prospects, possibilities, plans)

   mūsu bērnu nākotne ― our children's future

   pilsētas nākotne ― the future of the city

   šim uzņēmumam nav nākotnes ― this company has no future

   meži ir mūsu nākotne ― the forests are our future

   kritiķi viņam pareģoja slavenu nākotni ― the critics predicted a glorious (lit. famous) future for him

3. (linguistics, grammar) future (verb form describing an action that will happen after the current time, after the time of speech)

   vienkāršā, saliktā nākotne ― simple, compound future

   pārveidot darbības vārdu nākotnes formā ― to put a verb in the future form

• nākamība

• nākotnes laiks

• pagātne
• tagadne