uzvarēt

Latvian

Etymology

From uz- +‎ varēt.

Verb

uzvarēt tr., 3rd conj., pres. uzvaru, uzvari, uzvar, past uzvarēju

  1. to conquer
  2. to gain a victory
  3. to win a victory
  4. to vanquish
  5. to beat
  6. to be victorious

Conjugation
conjugation of uzvarēt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es uzvaru uzvarēju uzvarēšu —
2nd pers. sg. tu uzvari uzvarēji uzvarēsi uzvari
3rd pers. sg. viņš, viņa uzvar uzvarēja uzvarēs lai uzvar
1st pers. pl. mēs uzvaram uzvarējām uzvarēsim uzvarēsim
2nd pers. pl. jūs uzvarat uzvarējāt uzvarēsiet,
uzvarēsit		 uzvariet
3rd pers. pl. viņi, viņas uzvar uzvarēja uzvarēs lai uzvar
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present uzvarot Present Active 1 (Adj.) uzvarošs
Past esot uzvarējis Present Active 2 (Adv.) uzvarēdams
Future uzvarēšot Present Active 3 (Adv.) uzvarot
Imperative lai uzvarot Present Active 4 (Obj.) uzvaram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active uzvarējis
Present uzvarētu Present Passive uzvarams
Past būtu uzvarējis Past Passive uzvarēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāuzvar Infinitive (nenoteiksme) uzvarēt
Conjunctive 1 esot jāuzvar Negative Infinitive neuzvarēt
Conjunctive 2 jāuzvarot Verbal noun uzvarēšana

Derived terms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.