vērt

See also: vert, vért, vèrt, and vërt

Latvian

Etymology

Proto-Indo-European *wer- (“to tie, string; rope”) which is ultimately cognate with Proto-Indo-European *wer- (“to turn, bend”) whence the two meanings of the verb.[1]

Verb

vērt tr., 1st conj., pres. veru, ver, ver, past vēru

  1. to open (atvērt)
  2. to close (aizvērt)
  3. to string (for example, beads, mushrooms for drying, etc.)
  4. to thread a needle (ievērt)

Conjugation
conjugation of vērt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es veru vēru vēršu —
2nd pers. sg. tu ver vēri vērsi ver
3rd pers. sg. viņš, viņa ver vēra vērs lai ver
1st pers. pl. mēs veram vērām vērsim vērsim
2nd pers. pl. jūs verat vērāt vērsiet,
vērsit		 veriet
3rd pers. pl. viņi, viņas ver vēra vērs lai ver
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present verot Present Active 1 (Adj.) verošs
Past esot vēris Present Active 2 (Adv.) vērdams
Future vēršot Present Active 3 (Adv.) verot
Imperative lai verot Present Active 4 (Obj.) veram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active vēris
Present vērtu Present Passive verams
Past būtu vēris Past Passive vērts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāver Infinitive (nenoteiksme) vērt
Conjunctive 1 esot jāver Negative Infinitive nevērt
Conjunctive 2 jāverot Verbal noun vēršana

Verb

vērt

  1. 2nd person singular present indicative form of vērst
  2. 2nd person singular imperative form of vērst

References
  1. Karulis, Konstantīns (1992), “vērt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.