vietniekvārds

Latvian

Alternative forms

Etymology

From vietnieks (replacement) + vārds (word). A neologism coined by J. Neikens as vietnieku vārds in 1850. The compound form originated and found wide acceptance in the 1930s.[1]

Pronunciation

  • (file)

Noun

vietniekvārds m (1st declension)

  1. (grammar) pronoun (a word used to refer anaphorically to a noun or noun phrase)
    vietniekvārdu locīšanapronoun inflection
    nenoteiktie vietniekvārdiindefinite pronouns
    jautājamie vietniekvārdiinterrogative pronouns
    norādāmie vietniekvārdidemonstrative pronouns
    personas vietniekvārdsperson pronoun
    piederības vietniekvārdspossessive pronoun
    attieksmes, relatīvais vietniekvārdsrelative pronoun
    vietniekvārdi pieder pie tām vārdu šķirām, kas ir aktīvas dažāda tipa tekstu veidošanas procesāpronouns belong to those word classes which are active in different types of text-making processes

Declension

Synonyms

See also

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)

References

  1. Karulis, Konstantīns (1992), vieta”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.