apstākļa vārds

Latvian

Etymology

Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined in 1879 by A. Stērste.[1]

Pronunciation
(file)

Noun

apstākļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
    apstākļa vārdu lietojums teikumā ― the use of adverbs in a sentence
    apstākļa vārdu grupas ― adverb groups

Declension
Declension of apstākļa vārds (1st declension)
singular (vienskaitlis) plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs) apstākļa vārds apstākļa vārdi
accusative (akuzatīvs) apstākļa vārdu apstākļa vārdus
genitive (ģenitīvs) apstākļa vārda apstākļa vārdu
dative (datīvs) apstākļa vārdam apstākļa vārdiem
instrumental (instrumentālis) apstākļa vārdu apstākļa vārdiem
locative (lokatīvs) apstākļa vārdā apstākļa vārdos
vocative (vokatīvs) apstākļa vārds apstākļa vārdi

Synonyms

See also

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)

References
  1. Karulis, Konstantīns (1992), “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.