substantīvs

See also: substantivs and Substantivs

Latvian

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin substantīvus (“substantive, self-existent”).

Pronunciation

Noun

substantīvs m (1st declension)

  1. (grammar) noun (a word used to refer to an entity, concept or idea)
    verbāls substantīvs ― (de)verbal noun

Usage notes

Apparently, substantīvs is used only in technical (linguistic) writings; in most contexts, its synonym lietvārds is preferred.

Declension
Declension of substantīvs (1st declension)
singular (vienskaitlis) plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs) substantīvs substantīvi
accusative (akuzatīvs) substantīvu substantīvus
genitive (ģenitīvs) substantīva substantīvu
dative (datīvs) substantīvam substantīviem
instrumental (instrumentālis) substantīvu substantīviem
locative (lokatīvs) substantīvā substantīvos
vocative (vokatīvs) substantīvs substantīvi

Synonyms

See also

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.