viesmīlība

From viesis (“guest, visitor”) +‎ mīlībā (“lovingness, friendliness, kindness”) (with mīlība from mīl(ēt) (“to love”) +‎ -ība).

viesmīlība f (4th declension)

1. hospitableness, hospitability, hospitality (the quality of one who is hospitable; also, the act of receiving a guest well)

   namamātes viesmīlība ― the hospitality, hospitableness of the hostess

   mēs ievērojām arī, ka viesmīlība ne jau vienmēr ir sirsnības nosacīta, bet vienkārši: gadsimtu un varbūt pat gadu tūkstošu iedibināts sabiedrisks likums ― we observed also that hospitality is not always an expression of sincerity, but simply: hundreds, maybe thousands of years of established social law

   virsaitis visu ciemošanās laiku mieloja un dzirdīja Livingstona ļaudis, un varēja redzēt, ka viesmīlības parādīšana sagādā pašam lielu prieku ― during the entire visit, the chief entertained Livingstone's people and listened to them, and one could see that this show of hospitality, hospitableness gave (him) great joy

• viesmīlīgs, viesmīlīgums
• viesmīlis, viesmīle
• viesis