mīlība
See also: mīlībā
Latvian
Etymology
From mīl(ēt} (“to love”) + -ība. In 16th- and 17th-century sources, mīlība was apparently synonymous with mīlestība; later own their meanings were differentiated.[1]
Pronunciation
| (file) |
Noun
mīlība f (5th declension)
- lovingness, loveliness, kindness, niceness
- viņš skatās uz Baibu ar tik labvēlīgi piedodošu mīlību kā māte uz savu trīsgadīgo bērnu ― he looks at Baiba with such kind, forgiving lovingness as a mather at her three-year-old child
- “cik jums gadu?” vecītis ar mīlību uzrunāja Emīliju ― “how old are you?” the old man, with kindness, said to Emīlija
- (dated sense, current synonyms: mīlestība, mīla) love
- Lapas Mārtiņš zina, kas tautai šais laikos vajadzīgs: pacilāts prāts tēvijas mīlestībai un saldas mīlības jušanas ― Lapas Mārtiņš knows what the people need in these times: elevated minds for patriotic love, and the sensibility of sweet love
Declension
Declension of mīlība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | mīlība | — |
| accusative (akuzatīvs) | mīlību | — |
| genitive (ģenitīvs) | mīlības | — |
| dative (datīvs) | mīlībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | mīlību | — |
| locative (lokatīvs) | mīlībā | — |
| vocative (vokatīvs) | mīlība | — |
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “mīlēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.