viesmīlīgs

Latvian

Etymology

From viesis (visitor, guest) + mīlīgs (friendly, kind) (with mīlīgs from mīl(ēt) + -īgs), first attested (probably coined) in the 1860s.[1]

Pronunciation

Adjective

viesmīlīgs (definite viesmīlīgais, comparative viesmīlīgāks, superlative visviesmīlīgākais, adverb viesmīlīgi)

  1. hospitable (who likes to receive guests, welcoming, friendly towards guests)
    viesmīlīgs namatēvshospitable host
    viesmīlīga saimniecehospitable lady, hostess
    iepazināmies arī ar manu māti, gādīgu pret bērniem, neparasti viesmīlīgu pret katru ciemiņuwe (will) also meet my mother, (who is) caring for children (and) extraordinarily hospitable towards every neighbor
  2. hospitable (expressing such qualities, typically characterized by such qualities)
    viesmīlīga uzņemšanaa hospitable, welcoming reception
    viesmīlīga zemea hospitable, welcoming land
    māmiņa bija tik laipna, ka pieņēmām viņas viesmīlīgo uzaicinājumu palikt pie viņasmum was so kind that we accepted her hospitable invitation to stay with her
    pēkšņi viņš jūtas brīvs kā daždien karavīrs, kas pēc simtiem kilometru nostaigātu svešu ceļu iegriezies viesmīlīgās mājāssuddenly he feels free as a soldier who after hundreds of kilometers traveling on alien roads (finally) arrives at a hospitable, welcoming house

Declension

Derived terms

References

  1. Karulis, Konstantīns (1992), viesis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.