vasto

See also: Vasto

Finnish

Verb

vasto

  1. Indicative present connegative form of vastoa.
  2. Second-person singular imperative present form of vastoa.
  3. Second-person singular imperative present connegative form of vastoa.

Anagrams

Galician

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

Adjective

vasto m (feminine singular vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

  1. vast, voluminous

Further reading

Italian

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation
  • IPA(key): /ˈvas.to/
  • Rhymes: -asto

Adjective

vasto (feminine singular vasta, masculine plural vasti, feminine plural vaste)

  1. vast
    Synonyms: ampio, esteso

Anagrams

Latin

Etymology

From vāstus.

Pronunciation

Verb

vāstō (present infinitive vāstāre, perfect active vāstāvī, supine vāstātum); first conjugation

  1. I devastate, ravage or lay waste

Conjugation
   Conjugation of vāstō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vāstō vāstās vāstat vāstāmus vāstātis vāstant
imperfect vāstābam vāstābās vāstābat vāstābāmus vāstābātis vāstābant
future vāstābō vāstābis vāstābit vāstābimus vāstābitis vāstābunt
perfect vāstāvī vāstāvistī vāstāvit vāstāvimus vāstāvistis vāstāvērunt, vāstāvēre
pluperfect vāstāveram vāstāverās vāstāverat vāstāverāmus vāstāverātis vāstāverant
future perfect vāstāverō vāstāveris vāstāverit vāstāverimus vāstāveritis vāstāverint
passive present vāstor vāstāris, vāstāre vāstātur vāstāmur vāstāminī vāstantur
imperfect vāstābar vāstābāris, vāstābāre vāstābātur vāstābāmur vāstābāminī vāstābantur
future vāstābor vāstāberis, vāstābere vāstābitur vāstābimur vāstābiminī vāstābuntur
perfect vāstātus + present active indicative of sum
pluperfect vāstātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vāstātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vāstem vāstēs vāstet vāstēmus vāstētis vāstent
imperfect vāstārem vāstārēs vāstāret vāstārēmus vāstārētis vāstārent
perfect vāstāverim vāstāverīs vāstāverit vāstāverīmus vāstāverītis vāstāverint
pluperfect vāstāvissem vāstāvissēs vāstāvisset vāstāvissēmus vāstāvissētis vāstāvissent
passive present vāster vāstēris, vāstēre vāstētur vāstēmur vāstēminī vāstentur
imperfect vāstārer vāstārēris, vāstārēre vāstārētur vāstārēmur vāstārēminī vāstārentur
perfect vāstātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vāstā — — vāstāte —
future — vāstātō vāstātō — vāstātōte vāstantō
passive present — vāstāre — — vāstāminī —
future — vāstātor vāstātor — — vāstantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vāstāre vāstāvisse vāstātūrum esse vāstārī vāstātum esse vāstātum īrī
participles vāstāns — vāstātūrus — vāstātus vāstandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vāstandī vāstandō vāstandum vāstandō vāstātum vāstātū

Descendants

Adjective

vāstō

  1. inflection of vāstus:
    1. dative masculine singular
    2. dative neuter singular
    3. ablative masculine singular
    4. ablative neuter singular

References
  • vasto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • vasto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • vasto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to ravage with fire and sword: omnia ferro ignique, ferro atque igni or ferro flammaque vastare
  1. “waste” in Douglas Harper, Online Etymology Dictionary, 2001–2019.
  2. “gâter” in le Trésor de la langue française informatisé (The Digitized Treasury of the French Language).

Portuguese

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation
  • (Portugal) IPA(key): /ˈvaʃ.tu/
  • Hyphenation: vas‧to

Adjective

vasto m (feminine singular vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, comparable)

  1. Very large or wide; vast.

Inflection
Inflection of vasto
singular plural
masculine feminine masculine feminine
positive vasto vasta vastos vastas
comparative mais vasto mais vasta mais vastos mais vastas
superlative o mais vasto
vastíssimo		 a mais vasta
vastíssima		 os mais vastos
vastíssimos		 as mais vastas
vastíssimas
augmentative — — — —
diminutive — — — —

Further reading
  • vasto in Dicionário Aberto based on Novo Diccionário da Língua Portuguesa de Cândido de Figueiredo, 1913

Spanish

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation
  • IPA(key): /ˈbasto/, [ˈbast̪o]
  • Hyphenation: vas‧to
  • Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine singular vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas) (superlative vastísimo)

  1. vast

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.