solīt

See also: solit

Latvian

Verb

solīt tr., 3rd conj., pres. solu, soli, sola, past solīju

  1. to promise
  2. to bid (to offer as a price)
  3. to bode
  4. to pledge

Conjugation
conjugation of solīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es solu solīju solīšu —
2nd pers. sg. tu soli solīji solīsi soli
3rd pers. sg. viņš, viņa sola solīja solīs lai sola
1st pers. pl. mēs solām solījām solīsim solīsim
2nd pers. pl. jūs solāt solījāt solīsiet,
solīsit		 soliet
3rd pers. pl. viņi, viņas sola solīja solīs lai sola
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present solot Present Active 1 (Adj.) sološs
Past esot solījis Present Active 2 (Adv.) solīdams
Future solīšot Present Active 3 (Adv.) solot
Imperative lai solot Present Active 4 (Obj.) solām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active solījis
Present solītu Present Passive solāms
Past būtu solījis Past Passive solīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāsola Infinitive (nenoteiksme) solīt
Conjunctive 1 esot jāsola Negative Infinitive nesolīt
Conjunctive 2 jāsolot Verbal noun solīšana
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.