mīnēt

See also: minet and minēt

Latvian

Pronunciation

Verb

mīnēt tr., 2nd conj., pres. mīnēju, mīnē, mīnē, past mīnēju

  1. to mine (to damage with a mine)
  2. to undermine

Conjugation
conjugation of mīnēt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es mīnēju mīnēju mīnēšu —
2nd pers. sg. tu mīnē mīnēji mīnēsi mīnē
3rd pers. sg. viņš, viņa mīnē mīnēja mīnēs lai mīnē
1st pers. pl. mēs mīnējam mīnējām mīnēsim mīnēsim
2nd pers. pl. jūs mīnējat mīnējāt mīnēsiet,
mīnēsit		 mīnējiet
3rd pers. pl. viņi, viņas mīnē mīnēja mīnēs lai mīnē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present mīnējot Present Active 1 (Adj.) mīnējošs
Past esot mīnējis Present Active 2 (Adv.) mīnēdams
Future mīnēšot Present Active 3 (Adv.) mīnējot
Imperative lai mīnējot Present Active 4 (Obj.) mīnējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active mīnējis
Present mīnētu Present Passive mīnējams
Past būtu mīnējis Past Passive mīnēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāmīnē Infinitive (nenoteiksme) mīnēt
Conjunctive 1 esot jāmīnē Negative Infinitive nemīnēt
Conjunctive 2 jāmīnējot Verbal noun mīnēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.