incontaminatus
Latin
Etymology
From in- + contāminātus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.kon.taː.miˈnaː.tus/, [ɪŋ.kɔn.taː.mɪˈnaː.tʊs]
Adjective
incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | incontāminātus | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
| Genitive | incontāminātī | incontāminātae | incontāminātī | incontāminātōrum | incontāminātārum | incontāminātōrum | |
| Dative | incontāminātō | incontāminātō | incontāminātīs | ||||
| Accusative | incontāminātum | incontāminātam | incontāminātum | incontāminātōs | incontāminātās | incontāmināta | |
| Ablative | incontāminātō | incontāminātā | incontāminātō | incontāminātīs | |||
| Vocative | incontāmināte | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
References
- incontaminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- incontaminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- incontaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.