contaminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of contāminō.

Participle

contāminātus m (feminine contāmināta, neuter contāminātum); first/second declension

  1. touched, contacted
  2. contaminated, polluted

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative contāminātus contāmināta contāminātum contāminātī contāminātae contāmināta
Genitive contāminātī contāminātae contāminātī contāminātōrum contāminātārum contāminātōrum
Dative contāminātō contāminātae contāminātō contāminātīs contāminātīs contāminātīs
Accusative contāminātum contāminātam contāminātum contāminātōs contāminātās contāmināta
Ablative contāminātō contāminātā contāminātō contāminātīs contāminātīs contāminātīs
Vocative contāmināte contāmināta contāminātum contāminātī contāminātae contāmināta

References
  • contaminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • contaminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • contaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to be vicious, criminal: vitiis, sceleribus inquinatum, contaminatum, obrutum esse
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.