stelliger

Latin

Etymology

stēlla (“star”) +‎ -ger (“bearing”)

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈsteːl.li.ɡer/, [ˈsteːl.lɪ.ɡɛr]

Adjective

stēlliger (feminine stēlligera, neuter stēlligerum); first/second declension

  1. (poetic) star-bearing, starry

Declension

First/second declension, nominative masculine singular in -er.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative stēlliger stēlligera stēlligerum stēlligerī stēlligerae stēlligera
Genitive stēlligerī stēlligerae stēlligerī stēlligerōrum stēlligerārum stēlligerōrum
Dative stēlligerō stēlligerō stēlligerīs
Accusative stēlligerum stēlligeram stēlligerum stēlligerōs stēlligerās stēlligera
Ablative stēlligerō stēlligerā stēlligerō stēlligerīs
Vocative stēlliger stēlligera stēlligerum stēlligerī stēlligerae stēlligera

References
  • stelliger in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • stelliger in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • stelliger in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.