interpunkcija

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin interpunctiō, from inter (“between”) and punctiō (“pricking, puncturing”), from the verb pungo (“to prick, to puncture, to sting”).

• IPA^(key): [inteɾpunktsija]

interpunkcija f (4th declension)

1. (orthography) punctuation (the set of punctuation marks in a given language; the use of punctuation marks in a given language)

   interpunkcijas sistēma ― punctuation system

   apgūt interpunkciju ― to learn, master punctuation

   interpunkcijas kļūdas ― punctuation mistakes

   izvēloties pieturzīmes, jāņem vērā interpunkcijas un citu rakstības zīmju un paņēmienu mijiedarbība ― when choosing punctuation marks, one must take into account the interaction of punctuation and other writing symbols and modes

   vispirms tulkotājiem pārmetums, ka viņi pārāk brīvi rīkojušies ar interpunkciju ― the first criticism of translators is that they treat punctuation too freely

• pieturzīme

Punctuation marks (pieturzīmes):

interpùnkcija f (Cyrillic spelling интерпу̀нкција)

1. punctuation (set of symbols)