deterreo

Latin

Etymology

From dē- (“from”) +‎ terreō (“I frighten”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈter.re.oː/, [deːˈtɛr.re.oː]

Verb

dēterreō (present infinitive dēterrēre, perfect active dēterruī, supine dēterritum); second conjugation

  1. I frighten off, deter, discourage, prevent, hinder.
  2. I avert, keep off; repress, control.

Inflection
   Conjugation of deterreo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēterreō dēterrēs dēterret dēterrēmus dēterrētis dēterrent
imperfect dēterrēbam dēterrēbās dēterrēbat dēterrēbāmus dēterrēbātis dēterrēbant
future dēterrēbō dēterrēbis dēterrēbit dēterrēbimus dēterrēbitis dēterrēbunt
perfect dēterruī dēterruistī dēterruit dēterruimus dēterruistis dēterruērunt, dēterruēre
pluperfect dēterrueram dēterruerās dēterruerat dēterruerāmus dēterruerātis dēterruerant
future perfect dēterruerō dēterrueris dēterruerit dēterruerimus dēterrueritis dēterruerint
passive present dēterreor dēterrēris, dēterrēre dēterrētur dēterrēmur dēterrēminī dēterrentur
imperfect dēterrēbar dēterrēbāris, dēterrēbāre dēterrēbātur dēterrēbāmur dēterrēbāminī dēterrēbantur
future dēterrēbor dēterrēberis, dēterrēbere dēterrēbitur dēterrēbimur dēterrēbiminī dēterrēbuntur
perfect dēterritus + present active indicative of sum
pluperfect dēterritus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēterritus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēterream dēterreās dēterreat dēterreāmus dēterreātis dēterreant
imperfect dēterrērem dēterrērēs dēterrēret dēterrērēmus dēterrērētis dēterrērent
perfect dēterruerim dēterruerīs dēterruerit dēterruerimus dēterrueritis dēterruerint
pluperfect dēterruissem dēterruissēs dēterruisset dēterruissēmus dēterruissētis dēterruissent
passive present dēterrear dēterreāris, dēterreāre dēterreātur dēterreāmur dēterreāminī dēterreantur
imperfect dēterrērer dēterrērēris, dēterrērēre dēterrērētur dēterrērēmur dēterrērēminī dēterrērentur
perfect dēterritus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēterritus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēterrē — — dēterrēte —
future — dēterrētō dēterrētō — dēterrētōte dēterrentō
passive present — dēterrēre — — dēterrēminī —
future — dēterrētor dēterrētor — — dēterrentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēterrēre dēterruisse dēterritūrus esse dēterrērī dēterritus esse dēterritum īrī
participles dēterrēns — dēterritūrus — dēterritus dēterrendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēterrēre dēterrendī dēterrendō dēterrendum dēterritum dēterritū

Derived terms

Descendants

References
  • deterreo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deterreo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • deterreo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to be forced to change one's mind: de sententia deici, depelli, deterreri
    • to be deterred from one's intention by something: a consilio deterreri aliqua re
    • to abide by one's resolution: propositum, consilium tenere (opp. a proposito deterreri)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.