تساكن

Arabic

Etymology

From the root س ك ن‎ (s-k-n)

Verb

تَسَاكَنَ • (tasākana) VI, non-past يَتَسَاكَنُ‎‎ (yatasākanu)

to live together
to coexist

Conjugation

Conjugation of

تَسَاكَنَ

(form-VI sound)

active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم
verbal noun الْمَصْدَر					تَسَاكُن tasākun
active participle اِسْم الْفَاعِل					مُتَسَاكِن‎ mutasākin
passive participle اِسْم الْمَفْعُول					مُتَسَاكَن‎ mutasākan
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	تَسَاكَنْتُ‎ tasākantu	تَسَاكَنْتَ‎ tasākanta	تَسَاكَنَ tasākana	تَسَاكَنْتُمَا‎ tasākantumā	تَسَاكَنَا‎ tasākanā	تَسَاكَنَّا‎ tasākannā	تَسَاكَنْتُمْ‎ tasākantum	تَسَاكَنُوا‎ tasākanū
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	تَسَاكَنْتُ‎ tasākantu	تَسَاكَنْتِ‎ tasākanti	تَسَاكَنَتْ‎ tasākanat	تَسَاكَنْتُمَا‎ tasākantumā	تَسَاكَنَتَا‎ tasākanatā	تَسَاكَنَّا‎ tasākannā	تَسَاكَنْتُنَّ‎ tasākantunna	تَسَاكَنَّ tasākanna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	m	أَتَسَاكَنُ‎ ʾatasākanu	تَتَسَاكَنُ‎ tatasākanu	يَتَسَاكَنُ‎ yatasākanu	تَتَسَاكَنَانِ‎ tatasākanāni	يَتَسَاكَنَانِ‎ yatasākanāni	نَتَسَاكَنُ‎ natasākanu	تَتَسَاكَنُونَ‎ tatasākanūna	يَتَسَاكَنُونَ‎ yatasākanūna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	f	أَتَسَاكَنُ‎ ʾatasākanu	تَتَسَاكَنِينَ‎ tatasākanīna	تَتَسَاكَنُ‎ tatasākanu	تَتَسَاكَنَانِ‎ tatasākanāni	تَتَسَاكَنَانِ‎ tatasākanāni	نَتَسَاكَنُ‎ natasākanu	تَتَسَاكَنَّ‎ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ‎ yatasākanna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أَتَسَاكَنَ‎ ʾatasākana	تَتَسَاكَنَ‎ tatasākana	يَتَسَاكَنَ‎ yatasākana	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	يَتَسَاكَنَا‎ yatasākanā	نَتَسَاكَنَ‎ natasākana	تَتَسَاكَنُوا‎ tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا‎ yatasākanū
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	أَتَسَاكَنَ‎ ʾatasākana	تَتَسَاكَنِي‎ tatasākanī	تَتَسَاكَنَ‎ tatasākana	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	نَتَسَاكَنَ‎ natasākana	تَتَسَاكَنَّ‎ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ‎ yatasākanna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أَتَسَاكَنْ‎ ʾatasākan	تَتَسَاكَنْ‎ tatasākan	يَتَسَاكَنْ‎ yatasākan	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	يَتَسَاكَنَا‎ yatasākanā	نَتَسَاكَنْ‎ natasākan	تَتَسَاكَنُوا‎ tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا‎ yatasākanū
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	أَتَسَاكَنْ‎ ʾatasākan	تَتَسَاكَنِي‎ tatasākanī	تَتَسَاكَنْ‎ tatasākan	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	تَتَسَاكَنَا‎ tatasākanā	نَتَسَاكَنْ‎ natasākan	تَتَسَاكَنَّ‎ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ‎ yatasākanna
imperative الْأَمْر	m		تَسَاكَنْ tasākan		تَسَاكَنَا‎ tasākanā			تَسَاكَنُوا‎ tasākanū
imperative الْأَمْر	f		تَسَاكَنِي‎ tasākanī		تَسَاكَنَا‎ tasākanā			تَسَاكَنَّ tasākanna
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	—	—	تُسُوكِنَ‎ tusūkina	—	—	—	—	—
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	—	—	—	—	—	—	—	—
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	m	—	—	يُتَسَاكَنُ‎ yutasākanu	—	—	—	—	—
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	f	—	—	—	—	—	—	—	—
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	—	—	يُتَسَاكَنَ‎ yutasākana	—	—	—	—	—
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	—	—	—	—	—	—	—	—
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	—	—	يُتَسَاكَنْ‎ yutasākan	—	—	—	—	—
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	—	—	—	—	—	—	—	—

Verb

تُسَاكِنُ • (tusākinu) (form III)

second-person masculine singular non-past active indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past active indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكِنَ • (tusākina) (form III)

second-person masculine singular non-past active subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past active subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكِنْ • (tusākin) (form III)

second-person masculine singular non-past active jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past active jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكَنُ • (tusākanu) (form III)

second-person masculine singular non-past passive indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past passive indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكَنَ • (tusākana) (form III)

second-person masculine singular non-past passive subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past passive subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكَنْ • (tusākan) (form III)

second-person masculine singular non-past passive jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)
third-person feminine singular non-past passive jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكِنَّ • (tusākinna) (form III)

second-person feminine plural non-past active indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)
second-person feminine plural non-past active subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)
second-person feminine plural non-past active jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)

Verb

تُسَاكَنَّ • (tusākanna) (form III)

second-person feminine plural non-past passive indicative of سَاكَنَ‎ (sākana)
second-person feminine plural non-past passive subjunctive of سَاكَنَ‎ (sākana)
second-person feminine plural non-past passive jussive of سَاكَنَ‎ (sākana)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.