vexo

Catalan

Verb

vexo

  1. first-person singular present indicative form of vexar

Galician

Verb

vexo

  1. first-person singular present indicative of ver

Latin

Alternative forms

Etymology

From Proto-Indo-European *gʷegs-, from Proto-Indo-European *gʷog- (“to shake, swing”). Cognate with Old English cweccan (“to shake, swing, move, vibrate; shake off, give up”). More at quake.

Pronunciation

Verb

vēxō (present infinitive vēxāre, perfect active vēxāvī, supine vēxātum); first conjugation

  1. I shake or jolt violently.
  2. I harass, annoy.
  3. I vex, trouble.

Inflection
   Conjugation of vexo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vēxō vēxās vēxat vēxāmus vēxātis vēxant
imperfect vēxābam vēxābās vēxābat vēxābāmus vēxābātis vēxābant
future vēxābō vēxābis vēxābit vēxābimus vēxābitis vēxābunt
perfect vēxāvī vēxāvistī, vēxāsti1 vēxāvit vēxāvimus vēxāvistis, vēxāstis1 vēxāvērunt, vēxāvēre
pluperfect vēxāveram vēxāverās vēxāverat vēxāverāmus vēxāverātis vēxāverant
future perfect vēxāverō vēxāveris vēxāverit vēxāverimus vēxāveritis vēxāverint
passive present vēxor vēxāris, vēxāre vēxātur vēxāmur vēxāminī vēxantur
imperfect vēxābar vēxābāris, vēxābāre vēxābātur vēxābāmur vēxābāminī vēxābantur
future vēxābor vēxāberis, vēxābere vēxābitur vēxābimur vēxābiminī vēxābuntur
perfect vēxātus + present active indicative of sum
pluperfect vēxātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vēxātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vēxem vēxēs vēxet vēxēmus vēxētis vēxent
imperfect vēxārem vēxārēs vēxāret vēxārēmus vēxārētis vēxārent
perfect vēxāverim vēxāverīs vēxāverit vēxāverimus vēxāveritis vēxāverint
pluperfect vēxāvissem, vēxāssem1 vēxāvissēs, vēxāsses1 vēxāvisset, vēxāsset1 vēxāvissēmus, vēxāssemus1 vēxāvissētis, vēxāssetis1 vēxāvissent, vēxāssent1
passive present vēxer vēxēris, vēxēre vēxētur vēxēmur vēxēminī vēxentur
imperfect vēxārer vēxārēris, vēxārēre vēxārētur vēxārēmur vēxārēminī vēxārentur
perfect vēxātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vēxātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vēxā — — vēxāte —
future — vēxātō vēxātō — vēxātōte vēxantō
passive present — vēxāre — — vēxāminī —
future — vēxātor vēxātor — — vēxantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vēxāre vēxāvisse, vēxāsse1 vēxātūrus esse vēxārī vēxātus esse vēxātum īrī
participles vēxāns — vēxātūrus — vēxātus vēxandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vēxāre vēxandī vēxandō vēxandum vēxātum vēxātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

References
  • vexo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • vexo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • vexo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to be seriously ill: gravi morbo affectum esse, conflictari, vexari
    • the Furies harass and torment some one: Furiae agitant et vexant aliquem
    • to damage the state: rem publicam vexare

Portuguese

Verb

vexo

  1. first-person singular (eu) present indicative of vexar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.