stāstījums

From stāstīt (past stem: stāstīj-) (“to tell, to narrate”) +‎ -ums.

stāstījums m (1st declension)

1. story, narration, narrative (the finished action or result of narrating; that which is narrated)

   raits stāstījums ― agile narrative

   interesants stāstījums ― interesting narrative

   pārtraukt skolēna stāstījumu ― to interrupt the student's narrative

   pierakstīt strēlnieka atmiņu stāstījumus ― to write down a rifleman's memories (lit. memory narratives, stories)

   stāstījuma teikums ― narrative sentence (i.e., the kind of sentence used in narration)

   viņš runāja interesanti, atdzīvinādams stāstījumu gan ar anekdotiskiem atgādinājumiem no pagātnes, gan ar neparastu domu gājieniem par zinātnes iespējām šodien ― he spoke interestingly, enlivening the narrative with both anecdotal reminders of the past and with an unusual turn of thought about the possibilities of science today

2. (figuratively) narrative, narration (an artistic representation that has a narrative character)

   komponista poēmas ir lielāki vai mazāki liriskas dabas stāstījumi, kas pauž dažādas noskaņas ― the composer's (musical) poems are larger or smaller natrual lyrical narratives that express different moods

   izrāde ir aizraujošs, saturīgs stāstījums par cilvēku dzīvēm un liekteņiem ― the show is an exciting, contentful narrative about people's lives and destinies

• (result): stāsts
• (event): stāstīšana

• stāstnieks, stāstniece
• stāstīt