regnatus

Latin

Perfect passive participle of rēgnō.

rēgnātus m (feminine rēgnāta, neuter rēgnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	rēgnātus	rēgnāta	rēgnātum	rēgnātī	rēgnātae	rēgnāta
Genitive	rēgnātī	rēgnātae	rēgnātī	rēgnātōrum	rēgnātārum	rēgnātōrum
Dative	rēgnātō	rēgnātae	rēgnātō	rēgnātīs	rēgnātīs	rēgnātīs
Accusative	rēgnātum	rēgnātam	rēgnātum	rēgnātōs	rēgnātās	rēgnāta
Ablative	rēgnātō	rēgnātā	rēgnātō	rēgnātīs	rēgnātīs	rēgnātīs
Vocative	rēgnāte	rēgnāta	rēgnātum	rēgnātī	rēgnātae	rēgnāta

regnatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.