radico

See also: radicó and radicò

Italian

Verb

radico

  1. first-person singular present indicative of radicare

Anagrams


Latin

Etymology

From rādīx (root).

Pronunciation

Verb

rādīcō (present infinitive rādīcāre, perfect active rādīcāvī, supine rādīcātum); first conjugation

  1. I take root

Inflection

   Conjugation of radico (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rādīcō rādīcās rādīcat rādīcāmus rādīcātis rādīcant
imperfect rādīcābam rādīcābās rādīcābat rādīcābāmus rādīcābātis rādīcābant
future rādīcābō rādīcābis rādīcābit rādīcābimus rādīcābitis rādīcābunt
perfect rādīcāvī rādīcāvistī rādīcāvit rādīcāvimus rādīcāvistis rādīcāvērunt, rādīcāvēre
pluperfect rādīcāveram rādīcāverās rādīcāverat rādīcāverāmus rādīcāverātis rādīcāverant
future perfect rādīcāverō rādīcāveris rādīcāverit rādīcāverimus rādīcāveritis rādīcāverint
passive present rādīcor rādīcāris, rādīcāre rādīcātur rādīcāmur rādīcāminī rādīcantur
imperfect rādīcābar rādīcābāris, rādīcābāre rādīcābātur rādīcābāmur rādīcābāminī rādīcābantur
future rādīcābor rādīcāberis, rādīcābere rādīcābitur rādīcābimur rādīcābiminī rādīcābuntur
perfect rādīcātus + present active indicative of sum
pluperfect rādīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rādīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rādīcem rādīcēs rādīcet rādīcēmus rādīcētis rādīcent
imperfect rādīcārem rādīcārēs rādīcāret rādīcārēmus rādīcārētis rādīcārent
perfect rādīcāverim rādīcāverīs rādīcāverit rādīcāverimus rādīcāveritis rādīcāverint
pluperfect rādīcāvissem rādīcāvissēs rādīcāvisset rādīcāvissēmus rādīcāvissētis rādīcāvissent
passive present rādīcer rādīcēris, rādīcēre rādīcētur rādīcēmur rādīcēminī rādīcentur
imperfect rādīcārer rādīcārēris, rādīcārēre rādīcārētur rādīcārēmur rādīcārēminī rādīcārentur
perfect rādīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rādīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present rādīcā rādīcāte
future rādīcātō rādīcātō rādīcātōte rādīcantō
passive present rādīcāre rādīcāminī
future rādīcātor rādīcātor rādīcantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives rādīcāre rādīcāvisse rādīcātūrus esse rādīcārī rādīcātus esse rādīcātum īrī
participles rādīcāns rādīcātūrus rādīcātus rādīcandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
rādīcāre rādīcandī rādīcandō rādīcandum rādīcātum rādīcātū

References

  • radico in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • radico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /raˈdiko/, [raˈðiko]

Verb

radico

  1. First-person singular (yo) present indicative form of radicar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.