radicaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rādīcō.

Participle

rādīcātūrus m (feminine rādīcātūra, neuter rādīcātūrum); first/second declension

  1. about to root

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative rādīcātūrus rādīcātūra rādīcātūrum rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūra
Genitive rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūrī rādīcātūrōrum rādīcātūrārum rādīcātūrōrum
Dative rādīcātūrō rādīcātūrō rādīcātūrīs
Accusative rādīcātūrum rādīcātūram rādīcātūrum rādīcātūrōs rādīcātūrās rādīcātūra
Ablative rādīcātūrō rādīcātūrā rādīcātūrō rādīcātūrīs
Vocative rādīcātūre rādīcātūra rādīcātūrum rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.