primitivus

Latin

Etymology

From prīmus (“first”) +‎ -īvus.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /priː.miˈtiː.wus/, [priː.mɪˈtiː.wʊs]

Adjective

prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second declension

  1. primitive (first of its kind), original

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative prīmitīvus prīmitīva prīmitīvum prīmitīvī prīmitīvae prīmitīva
Genitive prīmitīvī prīmitīvae prīmitīvī prīmitīvōrum prīmitīvārum prīmitīvōrum
Dative prīmitīvō prīmitīvae prīmitīvō prīmitīvīs prīmitīvīs prīmitīvīs
Accusative prīmitīvum prīmitīvam prīmitīvum prīmitīvōs prīmitīvās prīmitīva
Ablative prīmitīvō prīmitīvā prīmitīvō prīmitīvīs prīmitīvīs prīmitīvīs
Vocative prīmitīve prīmitīva prīmitīvum prīmitīvī prīmitīvae prīmitīva

Descendants

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.