hortaturus

Latin

Etymology

Future active participle of hortor

Participle

hortātūrus m (feminine hortātūra, neuter hortātūrum); first/second declension

  1. about to exhort

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative hortātūrus hortātūra hortātūrum hortātūrī hortātūrae hortātūra
Genitive hortātūrī hortātūrae hortātūrī hortātūrōrum hortātūrārum hortātūrōrum
Dative hortātūrō hortātūrae hortātūrō hortātūrīs hortātūrīs hortātūrīs
Accusative hortātūrum hortātūram hortātūrum hortātūrōs hortātūrās hortātūra
Ablative hortātūrō hortātūrā hortātūrō hortātūrīs hortātūrīs hortātūrīs
Vocative hortātūre hortātūra hortātūrum hortātūrī hortātūrae hortātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.