elimino

See also: eliminó and eliminò

Asturian

Verb

elimino

  1. first-person singular present indicative of eliminar

Catalan

Pronunciation
  • (Balearic) IPA(key): /ə.liˈmi.no/
  • (Central) IPA(key): /ə.liˈmi.nu/
  • (Valencian) IPA(key): /e.liˈmi.no/

Verb

elimino

  1. first-person singular present indicative form of eliminar

Italian

Verb

elimino

  1. first-person singular present indicative of eliminare

Anagrams

Latin

Etymology

From ēx- +‎ līmen +‎ -ō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eːˈliː.mi.noː/, [eːˈliː.mɪ.noː]

Verb

ēlīminō (present infinitive ēlīmināre, perfect active ēlīmināvī, supine ēlīminātum); first conjugation

  1. I carry out of doors
  2. I eliminate
  3. I blab

Conjugation
   Conjugation of elimino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēlīminō ēlīminās ēlīminat ēlīmināmus ēlīminātis ēlīminant
imperfect ēlīminābam ēlīminābās ēlīminābat ēlīminābāmus ēlīminābātis ēlīminābant
future ēlīminābō ēlīminābis ēlīminābit ēlīminābimus ēlīminābitis ēlīminābunt
perfect ēlīmināvī ēlīmināvistī ēlīmināvit ēlīmināvimus ēlīmināvistis ēlīmināvērunt, ēlīmināvēre
pluperfect ēlīmināveram ēlīmināverās ēlīmināverat ēlīmināverāmus ēlīmināverātis ēlīmināverant
future perfect ēlīmināverō ēlīmināveris ēlīmināverit ēlīmināverimus ēlīmināveritis ēlīmināverint
passive present ēlīminor ēlīmināris, ēlīmināre ēlīminātur ēlīmināmur ēlīmināminī ēlīminantur
imperfect ēlīminābar ēlīminābāris, ēlīminābāre ēlīminābātur ēlīminābāmur ēlīminābāminī ēlīminābantur
future ēlīminābor ēlīmināberis, ēlīminābere ēlīminābitur ēlīminābimur ēlīminābiminī ēlīminābuntur
perfect ēlīminātus + present active indicative of sum
pluperfect ēlīminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlīminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēlīminem ēlīminēs ēlīminet ēlīminēmus ēlīminētis ēlīminent
imperfect ēlīminārem ēlīminārēs ēlīmināret ēlīminārēmus ēlīminārētis ēlīminārent
perfect ēlīmināverim ēlīmināverīs ēlīmināverit ēlīmināverimus ēlīmināveritis ēlīmināverint
pluperfect ēlīmināvissem ēlīmināvissēs ēlīmināvisset ēlīmināvissēmus ēlīmināvissētis ēlīmināvissent
passive present ēlīminer ēlīminēris, ēlīminēre ēlīminētur ēlīminēmur ēlīminēminī ēlīminentur
imperfect ēlīminārer ēlīminārēris, ēlīminārēre ēlīminārētur ēlīminārēmur ēlīminārēminī ēlīminārentur
perfect ēlīminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlīminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēlīminā — — ēlīmināte —
future — ēlīminātō ēlīminātō — ēlīminātōte ēlīminantō
passive present — ēlīmināre — — ēlīmināminī —
future — ēlīminātor ēlīminātor — — ēlīminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlīmināre ēlīmināvisse ēlīminātūrus esse ēlīminārī ēlīminātus esse ēlīminātum īrī
participles ēlīmināns — ēlīminātūrus — ēlīminātus ēlīminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēlīmināre ēlīminandī ēlīminandō ēlīminandum ēlīminātum ēlīminātū

Descendants

References
  • ēlīmĭno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • ELIMINARE in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • ēlīminō in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • ēlīmĭno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette, page 582/1
  • “ēlīminō” on page 600/1 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)
  • Niermeyer, Jan Frederik (1976), “eliminare”, in Mediae Latinitatis Lexicon Minus, Leiden, Boston: Brill, page 370/1
  • elimino in Ramminger, Johann (accessed 19.04.04) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016

Portuguese

Verb

elimino

  1. first-person singular (eu) present indicative of eliminar

Spanish

Pronunciation
  • IPA(key): /eliˈmino/

Verb

elimino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of eliminar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.