dispenso

See also: dispensó and dispensò

Italian

Verb

dispenso

  1. first-person singular present indicative of dispensare

Anagrams

Latin

Etymology

From dis- +‎ pēnsō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /disˈpen.soː/, [dɪsˈpẽː.soː]

Verb

dispēnsō (present infinitive dispēnsāre, perfect active dispēnsāvī, supine dispēnsātum); first conjugation

  1. I dispense, distribute
  2. I manage

Inflection
   Conjugation of dispenso (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dispēnsō dispēnsās dispēnsat dispēnsāmus dispēnsātis dispēnsant
imperfect dispēnsābam dispēnsābās dispēnsābat dispēnsābāmus dispēnsābātis dispēnsābant
future dispēnsābō dispēnsābis dispēnsābit dispēnsābimus dispēnsābitis dispēnsābunt
perfect dispēnsāvī dispēnsāvistī dispēnsāvit dispēnsāvimus dispēnsāvistis dispēnsāvērunt, dispēnsāvēre
pluperfect dispēnsāveram dispēnsāverās dispēnsāverat dispēnsāverāmus dispēnsāverātis dispēnsāverant
future perfect dispēnsāverō dispēnsāveris dispēnsāverit dispēnsāverimus dispēnsāveritis dispēnsāverint
passive present dispēnsor dispēnsāris, dispēnsāre dispēnsātur dispēnsāmur dispēnsāminī dispēnsantur
imperfect dispēnsābar dispēnsābāris, dispēnsābāre dispēnsābātur dispēnsābāmur dispēnsābāminī dispēnsābantur
future dispēnsābor dispēnsāberis, dispēnsābere dispēnsābitur dispēnsābimur dispēnsābiminī dispēnsābuntur
perfect dispēnsātus + present active indicative of sum
pluperfect dispēnsātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dispēnsātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dispēnsem dispēnsēs dispēnset dispēnsēmus dispēnsētis dispēnsent
imperfect dispēnsārem dispēnsārēs dispēnsāret dispēnsārēmus dispēnsārētis dispēnsārent
perfect dispēnsāverim dispēnsāverīs dispēnsāverit dispēnsāverimus dispēnsāveritis dispēnsāverint
pluperfect dispēnsāvissem dispēnsāvissēs dispēnsāvisset dispēnsāvissēmus dispēnsāvissētis dispēnsāvissent
passive present dispēnser dispēnsēris, dispēnsēre dispēnsētur dispēnsēmur dispēnsēminī dispēnsentur
imperfect dispēnsārer dispēnsārēris, dispēnsārēre dispēnsārētur dispēnsārēmur dispēnsārēminī dispēnsārentur
perfect dispēnsātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dispēnsātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dispēnsā — — dispēnsāte —
future — dispēnsātō dispēnsātō — dispēnsātōte dispēnsantō
passive present — dispēnsāre — — dispēnsāminī —
future — dispēnsātor dispēnsātor — — dispēnsantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dispēnsāre dispēnsāvisse dispēnsātūrus esse dispēnsārī dispēnsātus esse dispēnsātum īrī
participles dispēnsāns — dispēnsātūrus — dispēnsātus dispēnsandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dispēnsāre dispēnsandī dispēnsandō dispēnsandum dispēnsātum dispēnsātū

Descendants

References
  • dispenso in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dispenso in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • dispenso in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

dispenso

  1. first-person singular present indicative of dispensar

Spanish

Verb

dispenso

  1. First-person singular (yo) present indicative form of dispensar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.