dievišķīgs

From dievišķs (“divine, godlike”) +‎ -īgs (with dievišķs from dievs (“god”) +‎ -išķs).

dievišķīgs (definite dievišķīgais, comparative dievišķīgāks, superlative visdievišķīgākais, adverb dievišķīgi)

1. divine, godlike (typical or characteristic of god, of a deity)

   filozofi māca, ka sabiedrisko attīstību noteic kāda dievišķīga griba ― (some) philosophers teach that some divine will determines social development

   ej dzejas taku, ir tevī dievišķīgā dzirksts ― go (by) the path of poetry, the divine spark is in you

2. (colloquial) divine, fantastic, wonderful, excellent (impressively good, pleasant)

   viņa priekšā grāmata, viņa dievišķīgais Kants ― a book in front of him, his divine Kant

   lūdzu Ķikuļa kungu, lai viņš man pasaka dažus vārdus itāliski... viņš brīnījās par manu vēlēšanos, bet es teicu, ka gribu mazliet praktizēties šajā dievišķīgajā mēlē ― I asked Mr Ķikulis to tell me a few words in Italian... he was surprised by my wish, but I said that I want to practice this divine tongue a little

• (of "divine", "godlike"): dievišķs
• (of "wonderful", "excellent"): brīnišķīgs, lielisks

• dēmonisks
• sātanisks
• velnišķs, velnišķīgs

• dievišķs