dievišķs

From dievs (“god”) +‎ -išķs.

dievišķs (definite dievišķais, comparative dievišķāks, superlative visdievišķākais, adverb dievišķi)

1. divine, godlike (typical or characteristic of god; supernatural)

   vajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru ― some non-material (divine) process (was) necessary to transmit in one moment (= instantly) this influence (i.e., gravitation) from one celestial body to another

   kas viņi, šie rakstnieki? vai nereāli, dievišķas ģenialitātes apstaroti tēli vai cilvēki, kas ar spalvu rokās cīnījās par kādu labāku, taisnīgāku dzīves iekārtu? ― who (are) they, these writers? unreal beings illuminated by divine geniality, or people who fought, pen in hand, for a better, fairer order?

2. (colloquial, syn. dievišķīgs) divine, fantastic, wonderful (impressively good)

   viņam ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ― he has still some ten small bruises and wounds all over his incomparable, divine, nice body (~ stature)

• dēmonisks
• sātanisks
• velnišķs, velnišķīgs

• dievība
• dievināt
• dievišķīgs
• dievs, dieve, dieviete