dejicio

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈji.ki.oː/, [deːˈjɪ.ki.oː]

Verb

dējiciō (present infinitive dējicere, perfect active dējēcī, supine dējectum); third conjugation iō-variant

  1. Alternative form of dēiciō

Conjugation
   Conjugation of dējiciō (third conjugation iō-variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dējiciō dējicis dējicit dējicimus dējicitis dējiciunt
imperfect dējiciēbam dējiciēbās dējiciēbat dējiciēbāmus dējiciēbātis dējiciēbant
future dējiciam dējiciēs dējiciet dējiciēmus dējiciētis dējicient
perfect dējēcī dējēcistī dējēcit dējēcimus dējēcistis dējēcērunt, dējēcēre
pluperfect dējēceram dējēcerās dējēcerat dējēcerāmus dējēcerātis dējēcerant
future perfect dējēcerō dējēceris dējēcerit dējēcerimus dējēceritis dējēcerint
passive present dējicior dējiceris, dējicere dējicitur dējicimur dējiciminī dējiciuntur
imperfect dējiciēbar dējiciēbāris, dējiciēbāre dējiciēbātur dējiciēbāmur dējiciēbāminī dējiciēbantur
future dējiciar dējiciēris, dējiciēre dējiciētur dējiciēmur dējiciēminī dējicientur
perfect dējectus + present active indicative of sum
pluperfect dējectus + imperfect active indicative of sum
future perfect dējectus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dējiciam dējiciās dējiciat dējiciāmus dējiciātis dējiciant
imperfect dējicerem dējicerēs dējiceret dējicerēmus dējicerētis dējicerent
perfect dējēcerim dējēcerīs dējēcerit dējēcerīmus dējēcerītis dējēcerint
pluperfect dējēcissem dējēcissēs dējēcisset dējēcissēmus dējēcissētis dējēcissent
passive present dējiciar dējiciāris, dējiciāre dējiciātur dējiciāmur dējiciāminī dējiciantur
imperfect dējicerer dējicerēris, dējicerēre dējicerētur dējicerēmur dējicerēminī dējicerentur
perfect dējectus + present active subjunctive of sum
pluperfect dējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dējice — — dējicite —
future — dējicitō dējicitō — dējicitōte dējiciuntō
passive present — dējicere — — dējiciminī —
future — dējicitor dējicitor — — dējiciuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dējicere dējēcisse dējectūrus esse dējicī dējectus esse dējectum īrī
participles dējiciēns — dējectūrus — dējectus dējiciendus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dējiciendī dējiciendō dējiciendum dējiciendō dējectum dējectū
Related terms

References
  • dejicio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dejicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.