būtība

From būt (“to be”) +‎ -ība.

• Audio

  (file)

būtība f (4th declension)

1. essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)

   dzejas būtība ― the essence of poetry

   izlemt jautājumu pēc būtības ― to resolve the question by its essence, on its merits

   mainīties pašā būtībā ― to change fundamentally, in one's very essence

   tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībā ― you are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things

2. essence (deepest spiritual content)

   ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panāk ― if a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it

3. (in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically

   būtībā tā bija kļūda ― in essence, basically that was a mistake

   atbilde būtībā bija pareiza ― the answer was essentially correct

   pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpa ― the officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker

• būšana
• būt
• būtisks
• būtne