brīvprātīgs

From brīvs (“free”) +‎ prāts (“mind”) +‎ -īgs.

brīvprātīgs (definite brīvprātīgais, comparative brīvprātīgāks, superlative visbrīvprātīgākais, adverb brīvprātīgi)

1. volunteer (which acts out of his/her own will, initiative, without orders, coercion)

   brīvprātīgie cīnītāji ― volunteer fighters

   brīvprātīgie ugunsdzēsēji ― volunteer firefighters

   brīvprātīgo strēlnieku pulks ― volunteer infantry regiment

   Maskava uzstāj, ka visi no Krievijas Ukrainā iebraukušie karotāji ir brīvprātīgie ― Moscow insists that all Russian soldiers who arrived in Ukraine are volunteers

2. voluntary (which is organized spontaneously, without orders, coercion; organized by citizens without governmental influence)

   brīvprātīgs pasākums ― voluntary measure, action

   brīvprātīga vienošanās ― voluntary union

   brīvprātīga sporta biedrība ― voluntary sports association

• brīvprātība