كافأ

Arabic

Etymology

From the root ك ف ء‎ (k-f-ʾ)

Verb

كَافَأَ • (kāfaʾa) III, non-past يُكَافِئُ‎‎ (yukāfiʾu)

to reward

Conjugation

Conjugation of

كَافَأَ

(form-III sound)

active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم
verbal nouns الْمَصَادِر					مُكَافَأَة‎ or كِفَاء‎ mukāfaʾa or kifāʾ
active participle اِسْم الْفَاعِل					مُكَافِئ‎ mukāfiʾ
passive participle اِسْم الْمَفْعُول					مُكَافَأ‎ mukāfaʾ
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	كَافَأْتُ‎ kāfaʾtu	كَافَأْتَ‎ kāfaʾta	كَافَأَ kāfaʾa	كَافَأْتُمَا‎ kāfaʾtumā	كَافَآ‎ kāfaʾā	كَافَأْنَا‎ kāfaʾnā	كَافَأْتُمْ‎ kāfaʾtum	كَافَأُوا‎ or كَافَؤُوا‎ kāfaʾū
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	كَافَأْتُ‎ kāfaʾtu	كَافَأْتِ‎ kāfaʾti	كَافَأَتْ‎ kāfaʾat	كَافَأْتُمَا‎ kāfaʾtumā	كَافَأَتَا‎ kāfaʾatā	كَافَأْنَا‎ kāfaʾnā	كَافَأْتُنَّ‎ kāfaʾtunna	كَافَأْنَ‎ kāfaʾna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	m	أُكَافِئُ‎ ʾukāfiʾu	تُكَافِئُ‎ tukāfiʾu	يُكَافِئُ‎ yukāfiʾu	تُكَافِئَانِ‎ tukāfiʾāni	يُكَافِئَانِ‎ yukāfiʾāni	نُكَافِئُ‎ nukāfiʾu	تُكَافِئُونَ‎ tukāfiʾūna	يُكَافِئُونَ‎ yukāfiʾūna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	f	أُكَافِئُ‎ ʾukāfiʾu	تُكَافِئِينَ‎ tukāfiʾīna	تُكَافِئُ‎ tukāfiʾu	تُكَافِئَانِ‎ tukāfiʾāni	تُكَافِئَانِ‎ tukāfiʾāni	نُكَافِئُ‎ nukāfiʾu	تُكَافِئْنَ‎ tukāfiʾna	يُكَافِئْنَ‎ yukāfiʾna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أُكَافِئَ‎ ʾukāfiʾa	تُكَافِئَ‎ tukāfiʾa	يُكَافِئَ‎ yukāfiʾa	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	يُكَافِئَا‎ yukāfiʾā	نُكَافِئَ‎ nukāfiʾa	تُكَافِئُوا‎ tukāfiʾū	يُكَافِئُوا‎ yukāfiʾū
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	أُكَافِئَ‎ ʾukāfiʾa	تُكَافِئِي‎ tukāfiʾī	تُكَافِئَ‎ tukāfiʾa	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	نُكَافِئَ‎ nukāfiʾa	تُكَافِئْنَ‎ tukāfiʾna	يُكَافِئْنَ‎ yukāfiʾna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أُكَافِئْ‎ ʾukāfiʾ	تُكَافِئْ‎ tukāfiʾ	يُكَافِئْ‎ yukāfiʾ	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	يُكَافِئَا‎ yukāfiʾā	نُكَافِئْ‎ nukāfiʾ	تُكَافِئُوا‎ tukāfiʾū	يُكَافِئُوا‎ yukāfiʾū
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	أُكَافِئْ‎ ʾukāfiʾ	تُكَافِئِي‎ tukāfiʾī	تُكَافِئْ‎ tukāfiʾ	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	تُكَافِئَا‎ tukāfiʾā	نُكَافِئْ‎ nukāfiʾ	تُكَافِئْنَ‎ tukāfiʾna	يُكَافِئْنَ‎ yukāfiʾna
imperative الْأَمْر	m		كَافِئْ‎ kāfiʾ		كَافِئَا‎ kāfiʾā			كَافِئُوا‎ kāfiʾū
imperative الْأَمْر	f		كَافِئِي‎ kāfiʾī		كَافِئَا‎ kāfiʾā			كَافِئْنَ‎ kāfiʾna
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	كُوفِئْتُ‎ kūfiʾtu	كُوفِئْتَ‎ kūfiʾta	كُوفِئَ‎ kūfiʾa	كُوفِئْتُمَا‎ kūfiʾtumā	كُوفِئَا‎ kūfiʾā	كُوفِئْنَا‎ kūfiʾnā	كُوفِئْتُمْ‎ kūfiʾtum	كُوفِئُوا‎ kūfiʾū
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	كُوفِئْتُ‎ kūfiʾtu	كُوفِئْتِ‎ kūfiʾti	كُوفِئَتْ‎ kūfiʾat	كُوفِئْتُمَا‎ kūfiʾtumā	كُوفِئَتَا‎ kūfiʾatā	كُوفِئْنَا‎ kūfiʾnā	كُوفِئْتُنَّ‎ kūfiʾtunna	كُوفِئْنَ‎ kūfiʾna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	m	أُكَافَأُ‎ ʾukāfaʾu	تُكَافَأُ‎ tukāfaʾu	يُكَافَأُ‎ yukāfaʾu	تُكَافَآنِ‎ tukāfaʾāni	يُكَافَآنِ‎ yukāfaʾāni	نُكَافَأُ‎ nukāfaʾu	تُكَافَأُونَ‎ or تُكَافَؤُونَ‎ tukāfaʾūna	يُكَافَأُونَ‎ or يُكَافَؤُونَ‎ yukāfaʾūna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع	f	أُكَافَأُ‎ ʾukāfaʾu	تُكَافَئِينَ‎ tukāfaʾīna	تُكَافَأُ‎ tukāfaʾu	تُكَافَآنِ‎ tukāfaʾāni	تُكَافَآنِ‎ tukāfaʾāni	نُكَافَأُ‎ nukāfaʾu	تُكَافَأْنَ‎ tukāfaʾna	يُكَافَأْنَ‎ yukāfaʾna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أُكَافَأَ‎ ʾukāfaʾa	تُكَافَأَ‎ tukāfaʾa	يُكَافَأَ‎ yukāfaʾa	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	يُكَافَآ‎ yukāfaʾā	نُكَافَأَ‎ nukāfaʾa	تُكَافَأُوا‎ or تُكَافَؤُوا‎ tukāfaʾū	يُكَافَأُوا‎ or يُكَافَؤُوا‎ yukāfaʾū
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	أُكَافَأَ‎ ʾukāfaʾa	تُكَافَئِي‎ tukāfaʾī	تُكَافَأَ‎ tukāfaʾa	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	نُكَافَأَ‎ nukāfaʾa	تُكَافَأْنَ‎ tukāfaʾna	يُكَافَأْنَ‎ yukāfaʾna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أُكَافَأْ‎ ʾukāfaʾ	تُكَافَأْ‎ tukāfaʾ	يُكَافَأْ‎ yukāfaʾ	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	يُكَافَآ‎ yukāfaʾā	نُكَافَأْ‎ nukāfaʾ	تُكَافَأُوا‎ or تُكَافَؤُوا‎ tukāfaʾū	يُكَافَأُوا‎ or يُكَافَؤُوا‎ yukāfaʾū
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	أُكَافَأْ‎ ʾukāfaʾ	تُكَافَئِي‎ tukāfaʾī	تُكَافَأْ‎ tukāfaʾ	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	تُكَافَآ‎ tukāfaʾā	نُكَافَأْ‎ nukāfaʾ	تُكَافَأْنَ‎ tukāfaʾna	يُكَافَأْنَ‎ yukāfaʾna

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.