ūsainis

From the adjective ūsains (“mustached”) (itself from ūsa (“mustache”) +‎ -ains), made into a masculine 2nd-conjugation noun (ending -is).

ūsainis m (2nd declension)

1. mustached man

   ūsainim bija švītīgs, pēc pēdējās modes šūts mētelis ― the mustached man had a dandy, latest fashion coat

   bārdaiņiem un ūsaiņiem gadās tā, ka ūsas tumšas, bet bārda gaiša, un otrādi' ― it happens to bearded men and mustached men that the mustache is dark while the beard is light, or vice-versa

   man tuvumā stāvēja drukns pusmūža ūsainis ― a sturdy middle-aged mustached man stood near me

2. animal having whiskers, antennae or barbels

   Jānis ar spinigu pievārēja vēl lielāku ūsaini: no Daugavas izvilktais 172 cm garais sams svēris 35 kilogramus ― with a spinning, Jānis overpowered an even bigger mustached one: a catfish from the Daugava (river), 172 cm long and weighing 35 kilograms

   daudzu ūsaiņu sugu pārstāvji apmeklē ziedus un izēd auglenīcas un ptekšņlapas ― many species of mustached ones (= beetles, especially longhorn beetles) look for flowers to eat (their) pistils and stamens

• ūsas
• ūsains