īpašība

See also: īpašībā

Latvian

Etymology

From īpašs (“special, particular”) +‎ -ība.

Pronunciation
  • IPA(key): [īːpaʃìːba]
(file)

Noun

īpašība f (4th declension)

  1. essential, typical feature, trait, characteristic, property
    būtiska īpašība ― crucial, essential property
    nebūtiska īpašība ― insignificant property
    vispārīga īpašība ― general characteristic
    dabiska īpašība ― natural feature
    mākslīga īpašība ― artificial feature
    rakstura īpašība ― characteristic trait
    personības īpašība ― personality trait
    iegūt jaunas īpašības ― to acquire new properties
    cilvēka rakstura labās un sliktās īpašības ― good and bad traits of human nature

Declension
Declension of īpašība (4th declension)
singular (vienskaitlis) plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs) īpašība īpašības
accusative (akuzatīvs) īpašību īpašības
genitive (ģenitīvs) īpašības īpašību
dative (datīvs) īpašībai īpašībām
instrumental (instrumentālis) īpašību īpašībām
locative (lokatīvs) īpašībā īpašībās
vocative (vokatīvs) īpašība īpašības
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.