vīrišķība

From vīrišķs (“masculine”) +‎ -ība (with vīrišķs from vīrs (“husband, man”) +‎ -išķs).

vīrišķība f (4th declension)

1. masculinity, manliness, virility (the quality of that which is masculine, manly)

   ar vīrišķību saprotam jebkura vīrieša personības specifisko iezīmju kopumu, kas veido vīrieša personības būtību ― by masculinity we mean any set of features specific to a man's personality that form the essence of this personality

   no seniem laikiem zināms, ka ūsas vīrietim ir vīrišķības pazīme ― it is known, from ancient times, that a mustache is a sign of masculinity to men

   vājākais izrādē ir Laimons... Laimonam trūkst īstas vīrišķības... grūti viņā saskatīt kaut ko no tā brašā kaujinieka, kas ar savu varonību pasargājis dzimteni no ienaidnieka ― the weakest one in the show is Laimons... Laimon lacks true manliness... it is difficult to see in him something of the brava combattant who with his heroism defends the homeland against the enemy

• vīrišķīgums

• sievišķība, sievišķīgums

• vīrs, vīrietis
• vīrisks
• vīrišķīgs
• vīrišķs