vendito

Esperanto

Noun

vendito (accusative singular venditon, plural venditoj, accusative plural venditojn)

  1. singular past nominal passive participle of vendi

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈweːn.di.toː/, [ˈweːn.dɪ.toː]

Verb

vēnditō (present infinitive vēnditāre, perfect active vēnditāvī, supine vēnditātum); first conjugation

  1. I offer for sale
  2. I pay court to

Inflection
   Conjugation of vendito (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vēnditō vēnditās vēnditat vēnditāmus vēnditātis vēnditant
imperfect vēnditābam vēnditābās vēnditābat vēnditābāmus vēnditābātis vēnditābant
future vēnditābō vēnditābis vēnditābit vēnditābimus vēnditābitis vēnditābunt
perfect vēnditāvī vēnditāvistī vēnditāvit vēnditāvimus vēnditāvistis vēnditāvērunt, vēnditāvēre
pluperfect vēnditāveram vēnditāverās vēnditāverat vēnditāverāmus vēnditāverātis vēnditāverant
future perfect vēnditāverō vēnditāveris vēnditāverit vēnditāverimus vēnditāveritis vēnditāverint
passive present vēnditor vēnditāris, vēnditāre vēnditātur vēnditāmur vēnditāminī vēnditantur
imperfect vēnditābar vēnditābāris, vēnditābāre vēnditābātur vēnditābāmur vēnditābāminī vēnditābantur
future vēnditābor vēnditāberis, vēnditābere vēnditābitur vēnditābimur vēnditābiminī vēnditābuntur
perfect vēnditātus + present active indicative of sum
pluperfect vēnditātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vēnditātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vēnditem vēnditēs vēnditet vēnditēmus vēnditētis vēnditent
imperfect vēnditārem vēnditārēs vēnditāret vēnditārēmus vēnditārētis vēnditārent
perfect vēnditāverim vēnditāverīs vēnditāverit vēnditāverimus vēnditāveritis vēnditāverint
pluperfect vēnditāvissem vēnditāvissēs vēnditāvisset vēnditāvissēmus vēnditāvissētis vēnditāvissent
passive present vēnditer vēnditēris, vēnditēre vēnditētur vēnditēmur vēnditēminī vēnditentur
imperfect vēnditārer vēnditārēris, vēnditārēre vēnditārētur vēnditārēmur vēnditārēminī vēnditārentur
perfect vēnditātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vēnditātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vēnditā — — vēnditāte —
future — vēnditātō vēnditātō — vēnditātōte vēnditantō
passive present — vēnditāre — — vēnditāminī —
future — vēnditātor vēnditātor — — vēnditantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vēnditāre vēnditāvisse vēnditātūrus esse vēnditārī vēnditātus esse vēnditātum īrī
participles vēnditāns — vēnditātūrus — vēnditātus vēnditandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vēnditāre vēnditandī vēnditandō vēnditandum vēnditātum vēnditātū

Verb

vēnditō

  1. second-person singular future active imperative of vēndō
  2. third-person singular future active imperative of vēndō

References
  • vendito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • vendito in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • vendito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.