tautība

From tauta (“people, nation”) +‎ -ība.

tautība f (4th declension)

1. ethnicity, nation (the essence of a given nation or people, of a group with historically developed common features such as culture, language, psychology, a territory, etc.)

   latviešu tautība ― Latvian ethnicity, nation

   lietuviešu tautība ― Lithuanian ethnicity, nation

   vārds “tautība” apzīmē sociāli etnisku kopību pirmskapitālistiskajā laikmetā ― the word “ethnicity” denotes the socio-ethnic community of the proto-capitalistic period

   no cilšu apvienībām pakāpeniski veidojās latgaļu, zemgaļu, kuršu, sēļu un lībiešu tautības, kas vēlā dzelzs laikmeta beigās saplūda latviešu tautībā ― from tribal associations gradually emerged the Latgallian, Semigallian, Curonian, Selian and Livonian ethnicities, which at the end of the late iron age melted into the Latvian ethnicity

2. ethnicity, nationality (membership in a certain people, nation, or country)

   pēc tautības Latvietis ― a Latvian by ethnicity

   dažādu tautību cilvēki ― people of many nationalities

   karavānas priekšgaļā plīvoja amerikāņu karogs, kas norādīja uz ceļotāja tautību ― at the front, the convoy was flying the American flag, which indicated the traveller's nationality

   izvēle bija nevis pēc tautības, bet pēc sirdsapziņas ― the choice was not (to be made) according to nationality, but according to conscience

• (of "nationality"): pilsonība

• tauta
• tautietis, tautiete
• tautisks