skaņa

See also: skana, skána, skanā, and skaņā

Latvian

Alternative forms

Etymology

A 17th-century derivation from the stem of the verb skanēt (to sound) (q.v.): *skan-ya > skaņa, alongside the simpler (dialectal) form skans.[1]

Noun

skaņa m

  1. (dialectal form) genitive singular form of skanis

skaņa f (4th declension)

  1. (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)
    skaņas augstumspitch (lit. sound height)
    skaņas frekvence, ātrumssound frequency, speed
    skaņas skaļums, intensitāte, enerģijasound volume, intensity, energy
    skaņas tembrs, spektrs, spiedienssound timbre, spectrum, pressure
    skaņas izkliede, slāpēšanasound scattering, attenuation
    skaņas avots, izolācijasound source, isolation
  2. sound (the auditory effect of these vibrations)
    spalga skaņahigh-pitched sound
    dzidra skaņaclear sound
    dobjas skaņashollow sounds
    augsta, zema skaņahigh, low sound
    motora skaņamotor sound
    ērģeļu skaņasorgan (musical instrument) sounds
    valša skaņaswaltz sounds
    skaņu ierakstssound recording
    skaņu skalasound scale
    skaņas telegrāfssound telegraph
    skaņu kinosound cinema, sound film
  3. (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)
    valodas skaņu klasifikācijalanguage sound classification
    īsa, gara skaņashort, long sound
    skaņu kvantitāte, kvalitātesound quantity, quality
    laringāla skaņalaryngeal sound
    skaņu mijasound change

Declension

References

  1. Karulis, Konstantīns (1992), skanēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.