sepulturarius
Latin
Etymology
From sepultūra (“burial, interment”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /se.pul.tuːˈraː.ri.us/, [sɛ.pʊɫ.tuːˈraː.ri.ʊs]
Adjective
sepultūrārius (feminine sepultūrāria, neuter sepultūrārium); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sepultūrārius | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria | |
| Genitive | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāriī | sepultūrāriōrum | sepultūrāriārum | sepultūrāriōrum | |
| Dative | sepultūrāriō | sepultūrāriae | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | sepultūrāriīs | sepultūrāriīs | |
| Accusative | sepultūrārium | sepultūrāriam | sepultūrārium | sepultūrāriōs | sepultūrāriās | sepultūrāria | |
| Ablative | sepultūrāriō | sepultūrāriā | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | sepultūrāriīs | sepultūrāriīs | |
| Vocative | sepultūrārie | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria | |
Related terms
Descendants
- Portuguese: sepultureiro
References
- sepulturarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sepulturarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.