seminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of sēminō.

Participle

sēminātus m (feminine sēmināta, neuter sēminātum); first/second declension

  1. planted, sown

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative sēminātus sēmināta sēminātum sēminātī sēminātae sēmināta
Genitive sēminātī sēminātae sēminātī sēminātōrum sēminātārum sēminātōrum
Dative sēminātō sēminātae sēminātō sēminātīs sēminātīs sēminātīs
Accusative sēminātum sēminātam sēminātum sēminātōs sēminātās sēmināta
Ablative sēminātō sēminātā sēminātō sēminātīs sēminātīs sēminātīs
Vocative sēmināte sēmināta sēminātum sēminātī sēminātae sēmināta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.