saltatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of saltō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | saltātus | saltāta | saltātum | saltātī | saltātae | saltāta | |
Genitive | saltātī | saltātae | saltātī | saltātōrum | saltātārum | saltātōrum | |
Dative | saltātō | saltātae | saltātō | saltātīs | saltātīs | saltātīs | |
Accusative | saltātum | saltātam | saltātum | saltātōs | saltātās | saltāta | |
Ablative | saltātō | saltātā | saltātō | saltātīs | saltātīs | saltātīs | |
Vocative | saltāte | saltāta | saltātum | saltātī | saltātae | saltāta |
References
- saltatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- saltatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- saltatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.