saginaturus

Latin

Etymology

Future active participle of sagīnō

Participle

sagīnātūrus m (feminine sagīnātūra, neuter sagīnātūrum); first/second declension

1. about to feed or nourish

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative sagīnātūrus sagīnātūra sagīnātūrum sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūra
Genitive sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūrī sagīnātūrōrum sagīnātūrārum sagīnātūrōrum
Dative sagīnātūrō sagīnātūrae sagīnātūrō sagīnātūrīs sagīnātūrīs sagīnātūrīs
Accusative sagīnātūrum sagīnātūram sagīnātūrum sagīnātūrōs sagīnātūrās sagīnātūra
Ablative sagīnātūrō sagīnātūrā sagīnātūrō sagīnātūrīs sagīnātūrīs sagīnātūrīs
Vocative sagīnātūre sagīnātūra sagīnātūrum sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.