rupjība

rupjība f

1. (usually singualr; of character, personality) roughness, harshness

   kļūdās tie, kas domā, ka rupjība ir rakstura īpašība; rupjība ir pirmām kārtām audzināšanas trūkums ― wrong are those who think that roughness is a character quality; roughness is primarily a lack of education

   īpaša leksikas kategorija ir vulgārismi, tas ir, vārdi un teicieni, kurus to rupjības un nepieklājības dēļ uzskata par neciešamiem un nelietojamiem ne tikai literārā valodā vispār, bet pat arī vienkaāršā sarunā ― a particular lexical category are vulgarisms, that is, words and expressions that, because of their roughness and indecency, are deemed inacceptable and unfit for use not inly in the literary language in general, but even in a simple conversation

2. rude, impolite words or expressions; impolite, rude behavior

   runāt rupjības ― to say rude words, to curse

   svarīga pašsavaldīšanās un paškontrole; ar rupjību, uzkliedzieniem un apvainojumiem vēl neviens nav pierādījis savu taisnību ― self-discipline and self-control are important; with insults, shouts and accusations nobody has ever proved their case

• maigums
• mīkstums
• pieklājība

• rupjums