rotaturus
Latin
Etymology
Future active participle of rotō.
Participle
rotātūrus m (feminine rotātūra, neuter rotātūrum); first/second declension
- about to revolve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rotātūrus | rotātūra | rotātūrum | rotātūrī | rotātūrae | rotātūra | |
| Genitive | rotātūrī | rotātūrae | rotātūrī | rotātūrōrum | rotātūrārum | rotātūrōrum | |
| Dative | rotātūrō | rotātūrō | rotātūrīs | ||||
| Accusative | rotātūrum | rotātūram | rotātūrum | rotātūrōs | rotātūrās | rotātūra | |
| Ablative | rotātūrō | rotātūrā | rotātūrō | rotātūrīs | |||
| Vocative | rotātūre | rotātūra | rotātūrum | rotātūrī | rotātūrae | rotātūra | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.