relativus

Latin

Etymology

From referō (“to carry back”) +‎ -īvus.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /re.laːˈtiː.wus/, [rɛ.ɫaːˈtiː.wʊs]

Adjective

relātīvus (feminine relātīva, neuter relātīvum); first/second declension

  1. relative, not absolute; having relation to or dependence on something else

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative relātīvus relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva
Genitive relātīvī relātīvae relātīvī relātīvōrum relātīvārum relātīvōrum
Dative relātīvō relātīvae relātīvō relātīvīs relātīvīs relātīvīs
Accusative relātīvum relātīvam relātīvum relātīvōs relātīvās relātīva
Ablative relātīvō relātīvā relātīvō relātīvīs relātīvīs relātīvīs
Vocative relātīve relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva

Derived terms

Descendants

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.