recensitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of recēnseō.
Participle
recēnsītus m (feminine recēnsīta, neuter recēnsītum); first/second declension
- Alternative form of recēnsus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | recēnsītus | recēnsīta | recēnsītum | recēnsītī | recēnsītae | recēnsīta | |
| Genitive | recēnsītī | recēnsītae | recēnsītī | recēnsītōrum | recēnsītārum | recēnsītōrum | |
| Dative | recēnsītō | recēnsītae | recēnsītō | recēnsītīs | recēnsītīs | recēnsītīs | |
| Accusative | recēnsītum | recēnsītam | recēnsītum | recēnsītōs | recēnsītās | recēnsīta | |
| Ablative | recēnsītō | recēnsītā | recēnsītō | recēnsītīs | recēnsītīs | recēnsītīs | |
| Vocative | recēnsīte | recēnsīta | recēnsītum | recēnsītī | recēnsītae | recēnsīta | |
References
- recensitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- recensitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.