pulverizatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pulverīzō.
Participle
pulverīzātus m (feminine pulverīzāta, neuter pulverīzātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pulverīzātus | pulverīzāta | pulverīzātum | pulverīzātī | pulverīzātae | pulverīzāta | |
| Genitive | pulverīzātī | pulverīzātae | pulverīzātī | pulverīzātōrum | pulverīzātārum | pulverīzātōrum | |
| Dative | pulverīzātō | pulverīzātae | pulverīzātō | pulverīzātīs | pulverīzātīs | pulverīzātīs | |
| Accusative | pulverīzātum | pulverīzātam | pulverīzātum | pulverīzātōs | pulverīzātās | pulverīzāta | |
| Ablative | pulverīzātō | pulverīzātā | pulverīzātō | pulverīzātīs | pulverīzātīs | pulverīzātīs | |
| Vocative | pulverīzāte | pulverīzāta | pulverīzātum | pulverīzātī | pulverīzātae | pulverīzāta | |
References
- pulverizatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.