prophetalis

Latin

From prophēta (“prophet”) +‎ -ālis.

prophētālis (neuter prophētāle); third declension

Third declension.

Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter	Masc./Fem.	Neuter
Number	Singular		Plural
Nominative	prophētālis	prophētāle	prophētālēs	prophētālia
Genitive	prophētālis	prophētālis	prophētālium	prophētālium
Dative	prophētālī	prophētālī	prophētālibus	prophētālibus
Accusative	prophētālem	prophētāle	prophētālēs, prophētālīs	prophētālia
Ablative	prophētālī	prophētālī	prophētālibus	prophētālibus
Vocative	prophētālis	prophētāle	prophētālēs	prophētālia

prophetalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
prophetalis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
prophetalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
prophetalis in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.